Spektrs: Līniju arhitektūra

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (Skārņu ielā 10, Rīgā) sadarbībā ar Rotu mākslas biedrību turpina pop-up izstāžu sēriju “Spektrs”, iepazīstinot ar aktuālajām norisēm Latvijas rotu mākslā. Trešo izstādi “Līniju arhitektūra” apmeklētāji varēs aplūkot no 2026. gada 1. oktobra līdz 13. decembrim.

Pēc izstādes “Skaistā daba”, kur rotas un objekti tika eksponēti kā atradumi, paraugi vai hibrīdi starp organisko un sintētisko pasauli, cikla nākamā izstāde “Līniju arhitektūra” pievēršas līnijai kā vienam no rotas uzbūves pamatelementiem – kontūrai, konstrukcijai, ritmam un zīmējumam telpā.

Izstādē piedalās rotu mākslinieki Māris Auniņš, Jānis Brants, Vladislavs Čistjakovs, Andris Lauders, Una Mikuda, Anita Savicka, Paula Treimane un Jānis Vilks. Autoru darbi atklāj dažādus risinājumus, kā rotas mērogā iespējams veidot attiecības starp līniju, materiālu, telpu un ķermeni.

“Līnijas šķietamā vienkāršība slēpj pārsteidzoši plašas izteiksmes variācijas. Tā var aizvest gan līdz ģeometrijai un absolūtai precizitātei, gan līdz organiskām formām un dabas struktūrām. Taču vienkāršība ir prasīga: jo tīrāka forma, jo mazāk tā piedod kļūdas. Tieši tāpēc šajos darbos tik skaidri redzama autoru meistarība. Viņu pieejā saskatu arhitekta domāšanas skaidrību – spēju precīzi iztēloties proporciju, konstrukciju un attiecības starp detaļām. Arhitektūrai un rotai te kopīga ir pati domāšanas metode: būvēt formu no precīzām attiecībām starp tās elementiem,” atklāj cikla kuratore Ginta Grūbe.

Rotu mākslinieku Jāņa Branta un Unas Mikudas darbos ģeometrija un konstrukcija kļūst par būtisku rotas izteiksmes līdzekli. “Idejas rotām man bieži rodas, vienkārši ejot pa ielu. Es rotu vispirms uzbūvēju galvā: izdomāju formu, proporcijas, attālumus, milimetrus, katru detaļu. Kad nonāku darbnīcā, atliek šo domu realizēt materiālā,” stāsta rotu mākslinieks Jānis Brants.

“Manā darbā svarīga ir konstrukcija un telpiskums – tas, kā atsevišķi elementi savienojas, veidojot kopējo formu. Mani interesē, kā šie elementi var mainīt gredzena ierasto veidolu, piešķirot tam apjomu un skulpturālu raksturu, vienlaikus saglabājot saikni ar ķermeni. Tādējādi rota kļūst ne tikai par dekoratīvu objektu, bet arī par telpisku struktūru, kas mijiedarbojas ar ķermeni un kustību,” skaidro rotu māksliniece Una Mikuda.

Izstādes tēma turpinās iekārtojumā. Autoru darbi eksponēti individuālās vitrīnās uz vieglām koka karkasa konstrukcijām, kuru ritms telpā saskan ar centrālo motīvu – līniju kā struktūras un formas veidotāju. Vitrīnās ieklātais milimetru papīrs atsaucas uz rasējumu, mērogu un konstrukciju, savukārt Eltona Kūna radītā grafika sasaista ekspozīciju ar visa “Spektra” cikla vizuālo identitāti.